
Absolūtā vētra Tā varētu raksturot iepriekšējo 24 mēnešu notikumus uzziņu mediju jomā. Vienlaicīgi notika gan ekonomikas lejupslīde, gan radikālas pārmaiņas medijos saistībā ar interneta attīstības virzieniem. Tieši šādos apstākļos kļūst interesanti tiem, kas vēlas mainīt notikumu gaitu un gūt virsroku pār apstākļiem un gadu gaitā izveidojušos rutīnu. Piekrītu tiem, kuri saka – iespēju laiks. Kādas tad iespējas mūs sagaida uzziņu mediju jomā?
07.06.2010

Nav pirmais gads un noteikti – ne pēdējais, kad vietā ir vārdi – šis ir lielu pārmaiņu laiks mediju vidē. Asākus stūrus šīm pārmaiņām iezīmē krīze, kad tradicionālajiem medijiem būtiski mainās ienākumu struktūra, kas savukārt liek domāt par jaunām platformām.
07.06.2010

Pēdējā ikgadējā žurnāla numurā izklāstījām „Outdoor Impact”(„Vides reklāmas ietekme” ) pētījuma koncepciju un paziņojām, ka drīzumā Baltijā tiks uzsākts darbs, lai palielinātu vides reklāmas kā medija ticamību, izmantojot modernu un sarežģītu pētījumu kompleksu, kas nodrošinās labāku vides reklāmu izpratni un pārdošanu, pamatojoties uz auditorijas mērījumiem (GRP).
07.06.2010

In Store TV (SIA „Market Media”) nav viennozīmīgs virziens reklāmas pakalpojumu sfērā. Tātad, pie kā īsti var pieskaitīt In Store TV – tā saucamo mazo televīziju tirdzniecības centros? Atbilstoši Latvijas reklāmas žanra likumiem, In Store TV ir daļa no reklāmas pīrāga zem nosaukuma: vide. Cik lielu pīrāga daļu tas aizņem, nav zināms, jo vēl neviens šādus datus nav apkopojis. Tas nav svarīgākais jautājums, jo svarīgi ir tas, ka In Store TV var viegli pieskaitīt gan pie
07.06.2010

Mediju vide ar katru dienu paliek arvien fragmentētāka, savukārt vides reklāma saglabā unikalitāti palikt par mediju, kurš sasniedz visplašāko auditoriju neatkarīgi no vecuma, tautības, ienākumiem un personiskajām interesēm – masu medijs. Tāpēc vides reklāmu arvien biežāk izvēlas par reklāmas kampaņas platformu.
07.06.2010

Vides reklāmas nozare pēdējos divdesmit gados ir stauji attīstījusies un ik gadus aizņem vairāk nekā 10 % no kopējā reklāmas tirgus, tāpēc sabiedriskās domas apzināta virzīšana un tās kontrole nav iedomājama bez šobrīd vienīgā BEZMAKSAS medija Latvijā – VIDES reklāmas.
07.06.2010

Sociālie tīkli visā pasaulē ir kļuvuši par tikpat ikdienišķu saziņas rīku kā mobilais telefons vai e-pasts. Atšķirība vienīgi ir papildus iespējās un izmantošanas principos. Sociālajiem tīkliem kā papildus funkcija ir impulsīvā komunikācija, jeb nepiespiestā sazināšanās – mēs sazināmies, jo vienlaikus atrodamies vienā vietā un esam atvērti šai komunikācijai. Būtībā tas arī nosaka mārketinga stratēģiju sociālajos tīklus vai pareizāk būtu teikt – tam vajadzētu noteikt šo stratēģiju.
07.06.2010

Jo dienas, jo vairāk varam novērot, kā zūd robežas starp radošo, sabiedrisko attiecību un mediju aģentūru darbu. Dažādas komunikācijas formas saplūst – roku rokā darbojas reklāmisti, pīāristi, dizaineri un citu komunikācijas jomu pārstāvji. Aģentūru radītie risinājumi kļūst arvien integrētāki.
07.06.2010

Šis ir īpaši piemērots laiks, lai, izmantojot reklāmas komunikāciju, aktīvākie uzņēmumi veicinātu tirgus pārdali sev par labu. Šobrīd tam ir ļoti labvēlīgi apstākļi – informatīvā vide nav tik ļoti piesārņota ar viltus informatīviem mudinājumiem, turklāt aktīviem uzņēmumiem ir vieglāk izcelties uz stagnējoša fona.
07.06.2010

Pēdējo gadu laikā pasaulē un arī Latvijā interneta mediju nozīme un pielietošana ir jūtami augusi – gan pateicoties norisēm pasaules ekonomikā, gan interneta lietošanas paradumu attīstībai. Arvien vairāk cilvēku izvēlas jaunākās ziņas un informāciju uzzināt tieši viņam vēlamajā laikā un vietā, neatkarīgi no ziņu programmu laikiem citos kanālos, un interneta medijam šajā ziņā nenoliedzami ir priekšrocības. Ziņu piegādes ātrums, laiks un vietas neierobežotība ļauj cilvēkam iegūt informāciju jebku
07.06.2010

Atskatoties uz nu jau aizgājušo 2009. gadu gan Latvijā, gan pasaulē, jāmin vairāki notikumi un tendences, kas atzīmējami kā būtiskāki interneta vides attīstības momenti, kuri noteikti ir atzīmēšanas vērti, un to ietekme būs jūtama gan šogad, gan nākošgad.
07.06.2010

Ja mēs runājam par radiostacijām, kas ir orientētas uz latviski runājošiem klausītājiem, iezīmējas sekojošās tendences:
07.06.2010

Pagājušajā gadā Latvijas radioindustrijai izdevās piesaistīt par 39% mazāk reklāmas naudas nekā 2008. gadā. Kā tas ietekmēja krieviski raidošās radiostacijas kopumā un kas notiks šogad?
07.06.2010

Tā nu ir sanācis, ka mums ir dots dzīvot ļoti interesantā laikā. Te „treknie” gadi, te „dižķibele”. Šie ekonomiskie apstākļi ietekmē radio tirgu Latvijā tikpat lielā mērā kā citas tautsaimniecības nozares. Ir viegli un patīkami strādāt labajos laikos, kad klients ir atsaucīgs un atvērts dažādām kampaņām reklāmas izvietošanai, kad darbinieki jūtas motivēti un apmierināti. Daudz savādāk tas ir laikā, kad ekonomiskā situācija ir slikta. Cenu samazināšana un izdevumu optimizācija jau kļuvušas par ie
07.06.2010

Ja vien iespējams sarūgtinājums pēc nāves, Tomasa Džefersona vilšanās būtu dziļa. ASV Neatkarības deklarācijas autora slaveno izvēli – labāk avīzes bez valdības, nekā valdība bez avīzēm – tirgus neredzamā roka divsimt gadu vēlāk ir apgriezusi kājām gaisā un izmetusi miskastē kā izlasītu laikrakstu. Izdevumi mirst, redakcijas noplicinās, tāda ir krīzes aina daudzās valstīs, arī Latvijā.
07.06.2010

Aizvadītajā gadā tradicionālais reklāmas tirgus medijs – „drukātais vārds” – saglabājis savu nozīmi kopējā reklāmas tirgū. Nominālajos skaitļos reklāmas apgrozījums drukātajos medijos 2009. gadā sasniedza 13,35 milj. Ls, sasniedzot 1/4 (īpatsvaru) daļu no kopējā reklāmas apgrozījuma 52,67 milj. Ls. Protams, preses reklāmas naudas kopapjoma daļa ir piedzīvojusi ievērojamu samazinājumu, kas ir aisberga redzamā daļa.
07.06.2010

Laikā, kad šo rakstu, jau vairāk nekā gadu iztieku bez tradicionālajiem plašsaziņas līdzekļiem, jo svarīgāko informāciju par notiekošo uzzinu no līdzcilvēkiem un laikabiedriem. Savukārt aktuālo interešu un profesionālajā jomā uzsūcu no atsevišķiem drukātiem un interneta avotiem.
06.08.2009

Ziņu aģentūras – informācijas bizness Ir grūti runāt par ziņu aģentūrām agrākajā izpratnē, jo ziņas, kas neapšaubāmi ir viens no galvenajiem ziņu aģentūru produktiem, mūsdienās veido tikai nelielu daļu no kopējā aģentūru piedāvātā pakalpojuma segmenta. Līdz ar informācijas apjoma pieaugumu ziņu aģentūras pakāpeniski pārtop par informācijas servisa un pakalpojumu biznesu, kura mērķis ir ne tikai ziņot, bet arī atlasīt un piegādāt klientiem vajadzīgo informāciju.
06.08.2009

Uzziņu mediju saturs mainās. Sen ir pagājuši tie laiki, kad bija tikai drukātās telefonu grāmatas ar pamatinformāciju un grafiskām reklāmām. Uzziņu mediji bagātina savu saturu, izmantojot formālos avotus (reģistri, telekomunikāciju kompānijas), internetā pieejamo saturu, gan arī klientu piegādāto informāciju.
06.08.2009

Tuvākajā nākotnē Baltijas valstīs tiek plānots uzsākt grandiozu projektu, kas ļaus uzskaitīt vides reklāmas kontaktus.
06.08.2009

Par vienu no iespaidīgākajām vides reklāmām varētu uzskatīt septiņdesmito gadu sākumā Parīzē veikto akciju, – kādā jaukā, saulainā pavasara dienā garkājainas skaistules pilsētas centrā pastaigājās ar kūpošām cigaretēm rokās. Šī reklāma bija kā atombumba! Jo pēc tam smēķēt sāka teju katra otrā parīziete, un ķēde neapstājās, mūsdienās sievietes kūpina cigareti visās pasaules valstīs un tā jau sen vairs netiek uzskatīta tikai par vīriešu nodarbi.
06.08.2009

Kārtējais rekords, ko vides reklāma ir sasniegusi pēdējā desmitgadē. Ir apēsts kumoss no televīzijas reklāmas budžetiem, jo tie bijuši sadrumstaloti, un no preses izdevumiem, kas saskārās ar negaidītām nodokļu politikas pārmaiņām. Vides reklāmas tirgus sakārtojas un līdzsvarojas, par ko liecina arī tas, ka visi lielākie vides reklāmas pārstāvji ir apvienojušies vienā vides reklāmas asociācijā.
06.08.2009

Pērnais, 2008. gads, kino reklāmas tirgum izvērsās par ražena pieauguma laiku, naudas izteiksmē palielinoties par 29%, salīdzinot ar 2007. gadu. Diemžēl tas vairāk bija saistīts ar kopējo reklāmas tirgus uzblīšanu pirmajā pusgadā, jo īpaši televīzijā, nekā ar mērķtiecīgu kino reklāmas iespēju izmantošanu.
06.08.2009

Kā teica senais grieķu filozofs Heraklīts – „viss plūst, viss mainās”! Tikko priecājāmies par veiksmīgām ikgadējām atskaitēm un tirgus pieaugumu, interneta lietotāju skaita palielināšanos un reklāmas pārdošanas apjomiem, bet te jau pesimistiskās ziņas par reklāmdevēju reklāmas budžetu straujo samazināšanu un nespēju prognozēt brīdi, kad tiks piedzīvots ekonomikas zemākais punkts.
06.08.2009

Nozīmīga Latvijas ekonomiski aktīvo iedzīvotāju daļa ir krievvalodīgie. No visiem iedzīvotājiem Latvijā krievvalodīgie ir 40,8%, bet Rīgā – 57,7%1 . Tā ir brīvi pieejama un vispār zināma statistika. Tomēr, plānojot reklāmas un mārketinga kampaņas, mērķa auditoriju Latvijā lielākoties segmentē, ņemot vērā tādus parametrus kā dzimumu, vecumu, dzīvesvietu, ienākumus, arī dzīvesveidu, bet par ikdienā lietoto valodu mēdz piemirst.
06.08.2009

Zīmīgi, ka Obama bieži tiek salīdzināts ar Kenediju – līdzīgi kā ASV 1960. gada prezidenta vēlēšanās Kenedijs ceļu uz uzvaru bruģēja ar TV palīdzību, tā pagājušā gada nogalē Baraks Obama pasaulei pierādīja online kampaņu lielo spēku. Digitālais mārketings tiek pielietots jau gadiem, taču šobrīd tas ir tik spēcīgs, kā nekad agrāk, un šis ir tikai pats sākums.
06.08.2009

Latvijā uz doto brīdi interneta reklāma ir labi attīstīta un ar esošajiem instrumentiem un tehnoloģijām internetā varētu gāzt kalnus, taču tā gluži nenotiek. Pēc manām domām, esošie risinājumi tiek izmantoti tikai par 25–30%. Pārējos 70% tie tiek izmantoti neefektīvi, tādā veidā zaudējot uzticību interneta reklāmai kā tādai.
06.08.2009

Par zīmoliem internetā runā. Ar šādu frāzi pēdējos gados ir sākušies semināri, konsultācijas un citas aktivitātes, kurās dalībnieki stāsta un diskutē par to, kā būt internetā un ņemt dalību šinīs sarunās. Arī Latvija nav izņēmums – zīmoli vēlas piedalīties sarunās un būt redzami.
06.08.2009

Krīze (grieķu val. - Krisis) – risinājums, pagrieziena punkts. Punkts, kurā mainās gan cilvēki, gan mediji, gan reklāmdevēji. Par kādām izmaiņām varētu būt runa?
06.08.2009

Jebkurā laikā un jebkādā ekonomiskajā situācijā tauta pieprasa maizi un izklaidi. Krīzes laikā palielinās televīzijas kā „izklaides avota” loma cilvēku dzīvēs.
06.08.2009

Viens no Nacionālās radio un televīzijas padomes (turpmāk tekstā – NRTP) īstermiņa mērķiem 2009. gadā: kalpot kā publiskā foruma vietai, uzsvaru liekot nevis uz aizliegumiem, bet uz izglītību, diskusijām, kas vairotu ikviena elektroniskā medija atbildību demokrātiskā valstī.
06.08.2009

Kaut gan brīžiem ir sajūta, ka apkārt ir diezgan daudz skeptiķu, kuri paredz drīzu drukātās preses un citu tradicionālo (ne digitālo) mediju galu, domāju tas tik drīz nepienāks. Protams, mediji atrodas nepārtrauktā attīstībā.
06.08.2009

Pašreiz Latvijas drukāto mediju tirgū vairāk vai mazāk aktīvi darbojas vairāk kā 400 laikrakstu un žurnālu. Mūsu valsts nelielajam tirgum tas ir pārsteidzoši liels skaits. Jāņem vērā, ka Latvijā iznākošie drukātie mediji savu informāciju sniedz vai nu latviešu vai krievu valodā, ko nosaka lasītāju intereses un vajadzības pēc informācijas.
06.08.2009

2009. gads Latvijas vēsturē iezīmējas kā „krīzes gads” – lai kur skatītos, lai ko lasītu, lai ko klausītos, vārds „krīze” jeb tā latviskotais „dižķibele” skan visur. Ekonomiskā situācija nosaka arī radio tirgu Latvijā – un noteiks arī tuvākajos gados. „Treknie gadi” reklāmas jomā ir beigušies, un bieži vien ir jāpieņem nepopulāri lēmumi; samazinoties radio reklāmas cenām, katram ir jācīnās par izdzīvošanu.
06.08.2009

Diezgan ilgu laiku Latvijā internets bija tumšais zirdziņš, kurā valdīja kaut kādi savi likumi un notika aktivitātes, kas daudziem nebija izprotamas, un tāpēc cilvēki tur nebāza savu degunu. Bet, laikam ejot, palielinājās interneta lietotāju skaits, sāka veidoties arvien jauni interneta projekti un cilvēki arvien vairāk sāka pierast, ka patiesībā internets nav nekāda melnā maģija, bet gan normāla vide – tikai virtuāla.
06.08.2009

Kā jau iepriekš prognozēts, Latvijas mārketinga un reklāmas speciālistu aprindās ievērojami ir pieaugusi ticība interneta mārketingam un reklāmai. 2008. gada interneta reklāmas apjomu pieaugums 44% pret TV 6% pieaugumu un avīžu -15% kritumu nevienam papildu komentārus neprasa. Patlaban Latvijā valdošā ekonomiskā situācija, pretstatā lielākajai daļai nozaru, ir ieviesusi pozitīvas korekcijas interneta mārketinga jomā.
06.08.2009

Reklāmu drukātajā presē joprojām izvieto, lai gan industrija kopumā pārdzīvo vienu no sarežģītākajiem laikiem. Saražot tirgum vajadzīgu produktu ir māksla, bet daudz lielāks kosmoss Latvijas apstākļos ir preci nogādāt līdz pircējam.
19.05.2008

Lai arī Latvijā tikai tiek sperti pirmie soļi, kas jauc uzliktās robežas starp dažādiem medijiem, pasaulē jau arvien skaļāk atskan balsis ar aicinājumu – atgriezties pie klasiskajām vērtībām. Dienas laikraksti tabloīdu formātā, radio internetā, multimediju (radio, video) izmantošana ziņu atspoguļošanā... šķiet, ka viss tiek darīts pēc principa – jo košāk, jo labāk un vienviet pieejams un, galvenais, – bez maksas. Nākamais solis, ko varētu sagaidīt, jau būtu kapakmens pasūtīšana tradicionālajiem
15.05.2008

Cilvēks ir lingvistiska būtne. Jebko, ko mēs redzam, dzirdam, sajūtam, mēs galvā pārvēršam vārdu un teikumu virknēs – informācijā. Un cilvēks ir arī sociāla būtne, kurai ir nepieciešams dalīties ar šo informāciju. Tajā brīdī, kad mēs šo informāciju nododam kādam citam, tā kļūst par ziņu. Šādi rodas mūsu privātā informācijas telpa, kuru veido ziņas par mums svarīgajām lietām.
15.05.2008

Meklētāji un nemeklētāji Visus cilvēkus var iedalīt divās grupās : tie, kas kaut ko meklē un tie, kas neko nemeklē. Vai cilvēks, kurš iegājis ziņu portālā vai atvēris rīta laikrakstu, kaut ko meklē? Droši vien, ka nē – viņš vienkārši grib pavadīt laiku, pabaudīt mirkli, uzzinot jaunumus. Pārsvarā uz šiem (neko nemeklējošiem) cilvēkiem ir tēmēta reklāma klasiskajos medijos – ziņu portālos, radio, televīzijā u.c.
15.05.2008

Sapņojot par ideālu reklāmu, tiek cerēts, ka patērētājs neatlaidīgi gaidīs kārtējās reklāmas pauzes, būs vīlies, ja šo reklāmu nedzird vai neredz, pie katras iespējas centīsies šo reklāmu iemūžināt kādā ierakstā, satiekot draugus rādīs to citiem, aizrautīgi dalīsies reklāmas ziņojumā. Skan nereāli, bet vai tiešām?
15.05.2008

Ar vien dinamiskāka, košāka un kreatīvāka – tā var raksturot vides reklāmas attīstību Eiropā, Baltijā un Latvijā. Tomēr šajā rakstā vairāk uzmanības gribētu pievērst tieši Latvijas vides reklāmas attīstības tendencēm un problēmām. Ņemot vērā salīdzinoši nelielo Latvijas vides reklāmas tirgu un stingros vides reklāmas ierobežojumus Latvijas vides reklāmas uzņēmumiem, jo īpaši tiem, kuri nepārstāv lielos starptautiskos spēlētājus, nākotnē būs jābūt īpaši oriģināliem, lai spētu veiksmīgi konkurēt.
15.05.2008

Pirms četriem gadiem uzsāktā regulāra reklāmas izvietošana uz sabiedriskā transporta ir devusi plānotos rezultātus, un pieprasījums pēc šī reklāmas veida Baltijā pieaug ik gadu. Nenoliedzami, Rīga un Latvija ir izteikta līdere Baltijas valstīs, bet tam pamatojums ir sakārtots un izsvērts pakalpojuma sniegšanas princips, kas nodrošina nemainīgi augstu reklāmas kvalitāti reģionā.
15.05.2008

Sāksim ar labajām ziņām – vides reklāma Rīgā vēl aizvien pastāv un, visticamāk, pastāvēs arī turpmāk, tikai mazāka. Jo labvēlīgāki apstākļi pašlaik ir radīti tikai mazajiem formātiem. Kārtības ieviešana Rīgas pilsētas būvvaldē ļoti atgādina parunu “kur mežu cērt, tur skaidas lec”. Tagad izdarīsim, vēlāk padomāsim. Tendence, kuru 2007. gada 23. aprīļa publikācijā “Dienas Biznesam” pamatoti pieminējis reklāmas aģentūras “Leo Burnett” valdes priekšsēdētājs un Latvijas Reklāmas asociācijas padomes l
15.05.2008

Senākais reklāmas veids – vides reklāma – attīstās līdztekus tehnoloģiskajai attīstībai. Sākotnēji tā bija akmenī kalta, alās zīmēta, uz sienām krāsota, vēlāk drukāta vai zīmēta uz papīra. Šobrīd vides reklāmai izmantoto materiālu klāsts ir paplašinājies līdz simtos skaitāmām vienībām. Tas liecina ne vien par reklāmas darboņu izdomu, bet arī par šī reklāmas veida efektivitāti un pieprasījumu.
15.05.2008

Vides reklāma sevi ir pierādījusi kā nozīmīgu un augošu mediju reklāmas tirgū Latvijas, Baltijas un pasaules mērogā. Vides reklāma vairs nav jaunums Latvijā. Tā jau vairākus gadus ieņem stabilu vietu mediju tirgū. Vides reklāmas tirgus daļas pieaugums 2007. gadā attiecībā pret 2006. gadu bija 24%, savukārt 2006. gadā tas bija 76% attiecībā pret 2005. gadu. 2006. gada straujais kāpums ir skaidrojams ar precīzu vides reklāmas laukumu apzināšanu un uzskaiti, kas strauji palielināja mediju reklāmas
15.05.2008

Pēc LRA datiem kino reklāmas apjomu pieaugums 2007. gadā pret 2006. gadu ir 9%. Vidējais reklāmas tirgus pieaugums ir 24%, tātad kino reklāmas apjoms (LVL) pieaug mazāk nekā tirgus kopumā. Salīdzinot ar kino reklāmas 84% apjomu pieaugumu 2006. pret 2005. gadu, 9% liekas smieklīgi maz. Turklāt, ņemot vērā 2006. gada novembrī piemēroto kino reklāmas cenu inflāciju 10% apmērā, varam secināt, ka reāli ir apjomu kritums sekundēs.
15.05.2008